Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments tiesas sēdē mutvārdu procesā izskatīs vienu kasācijas sūdzību un rakstveida procesā – trīs kasācijas sūdzības par apelācijas vai pirmās instances tiesas spriedumiem un piecas blakus sūdzības par zemākas instances tiesas lēmumiem.
\Kasācijas sūdzības iesniegtas lietās, kurās atbildētāji ir Valsts robežsardze, Jūrmalas pilsētas dome un Rīgas bāriņtiesa.
Augstākās tiesas Civillietu departaments tiesas sēdē mutvārdu procesā izskatīs vienu kasācijas sūdzību un rakstveida procesā – septiņas kasācijas sūdzības par apelācijas instances tiesas spriedumiem.
Augstākās tiesas Krimināllietu departaments rakstveida procesā izskatīs septiņas lietas. Piecās lietās saņemtas apsūdzēto vai aizstāvju kasācijas sūdzības un vienā lietā prokurora kasācijas protests par apelācijas instances tiesas nolēmumiem. Vienā lietā saņemts protests par tiesas nolēmumu jaunu izskatīšanu.
Informācija par atsevišķām lietām:
1) Administratīvo lietu departaments 16.aprīlī rakstveida procesā izskatīs Valsts robežsardzes kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu.
Valsts robežsardze par Valsts robežsardzes likuma un Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma normu pārkāpumiem sauca Valsts robežsardzes robežkontroles punkta ierēdni pie disciplināratbildības, kā sodu piemērojot piezīmi, jo ierēdnis, izvērtējot cita ierēdņa dienesta rīcību, nekonstatēja acīmredzamas disciplinārpārkāpuma pazīmes un tāpēc sagatavoja normatīvajiem aktiem neatbilstošu atzinumu.
Pieteicējs vērsās tiesā par Valsts robežsardzes lēmuma atcelšanu.
Administratīvā rajona tiesa pieteikumu apmierināja, secinot, ka Valsts robežsardze nepamatoti ir atzinusi, ka disciplinārlietas izmeklēšanas atzinumā pieteicēja izdarītais secinājums par to, ka cita ierēdņa rīcībā nav konstatējams disciplinārpārkāpums, nenozīmē to, ka pieteicējs ir ignorējis tiesību normās noteiktās prasības, kas būtu vērtējams kā dienesta pienākumu pavirša pildīšana. Pieteicējs pirms atzinuma sastādīšanas veica visas nepieciešamās disciplinārlietas izmeklēšanas darbības atbilstoši Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināratbildības likuma 18.pantam. Tāpēc pieteicēja rīcībā disciplinārpārkāpums nav konstatējams. Pretējā gadījumā jebkuru disciplinārlietas izmeklēšanas veicēju, kurš disciplinārlietas izmeklēšanas rezultātā nekonstatētu ierēdņa disciplinārpārkāpumu, būtu jāsauc pie disciplināratbildības, kas ir pretrunā disciplinārlietas izmeklēšanas mērķim – noskaidrot visus tiesiska un lietderīga lēmuma pieņemšanai nepieciešamos faktiskos un tiesiskos apstākļus.
Valsts robežsardze par Administratīvās rajona tiesas spriedumu iesniedza kasācijas sūdzību, kurā norādīts, ka disciplinārlietas izmeklēšana ir jāveic saskaņā ar Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināratbildības likuma prasībām. Pieteicējs šīs prasības nav izpildījis, jo sastādījis nekvalitatīvu, tostarp tiesiskajam regulējumam neatbilstošu atzinumu.
Līdz ar to, izskatot Valsts robežsardzes kasācijas sūdzību, Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentam spriedumā jāsniedz atbilde uz to, vai atzinuma sagatavošanas kvalitāte disciplinārlietas izmeklēšanas ietvaros var būt pamats disciplinārlietas izmeklēšanas veicēja saukšanai pie disciplināratbildības. (Lieta SKA-152/2018).
2) Administratīvo lietu departaments 16.aprīlī rakstveida procesā izskatīs pieteicējas kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu. Rīgas bāriņtiesas pārstāvis ar vienpersonisku lēmumu pārtrauca pieteicējai bērna aizgādības tiesības, jo secināja, ka pret bērnu ir pieļauta emocionāla vardarbība, bērna atrašanās ģimenē var negatīvi ietekmēt bērna emocionālo stāvokli, tāpēc bērnam nekavējoties ir jāsniedz palīdzība; ar bāriņtiesas pārstāvja minēto lēmumu bērns arī ievietots krīzes centrā.
Pieteicēja vērsās tiesā par Rīgas bāriņtiesas pārstāvja vienpersoniskā lēmuma atzīšanu par prettiesisku.
Administratīvā rajona tiesa un Administratīvā apgabaltiesa pieteikumu noraidīja. Administratīvā apgabaltiesa spriedumā secināja, ka bāriņtiesas rīcībā bija pietiekami pierādījumi vienpersoniskā lēmuma pieņemšanai, tāpēc bāriņtiesa ir ievērojusi Bāriņtiesu likuma 23.panta pirmās daļas 1.punktā minētos priekšnoteikumus vienpersoniskā lēmuma pieņemšanai. Tāpat bāriņtiesa ir ievērojusi Bāriņtiesu likuma 23.panta 2.1 daļu, tā kā pirms bērna ievietošanas krīzes centrā tika noskaidrots, vai bija pieejami citi saudzējošāki līdzekļi bērna nešķiršanai no ģimenes. Tāpat bāriņtiesa, noraidot pieteicējas argumentu, secināja, ka konkrētajā gadījumā nebija jāpiemēro Bāriņtiesu likuma 22.pants, jo bija nekavējoties jānovērš bērna atrašanās veselībai bīstamos apstākļos.
Pieteicēja par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu iesniedza kasācijas sūdzību, kurā norādīts, ka apgabaltiesa ir nepareizi piemērojusi Bāriņtiesu likuma 23.pantu.
Līdz ar to, izskatot pieteicējas kasācijas sūdzību, Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentam spriedumā jāsniedz atbilde uz to, vai apgabaltiesa, izvērtējot bāriņtiesas pārstāvja vienpersoniskā lēmuma tiesiskumu, ir pareizi piemērojusi Bāriņtiesu likuma 23.pantu. (Lieta SKA-681/2018).
3) Krimināllietu departaments 17.aprīlī 17.aprīlī rakstveida procesā skatīs krimināllietu, kur kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas spriedumu iesniegusi apsūdzētā.
Ar pirmās instances tiesas spriedumu apsūdzētā atzīta par vainīgu un sodīta par Krimināllikuma 270.panta pirmajā daļā un 126.panta otrās daļas 1.punktā paredzēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu, proti, par to, ka viņa pretojās varas pārstāvim, kas izpildīja tam uzliktos dienesta pienākumus, lietojot vardarbību, kā arī tīši nodarīja tādu miesas bojājumu, kas nav bīstams dzīvībai un nav izraisījis Krimināllikuma 125.pantā paredzētās sekas, bet izraisījis ilgstošu veselības traucējumu (vidēja smaguma miesas bojājums), sakarā ar to, ka cietušais izpildījis savus dienesta un profesionālos pienākumus. Sods apsūdzētajai noteikts piespiedu darbs uz 160 stundām. Apsūdzētā atzīta par nevainīgu un attaisnota par Krimināllikuma 269.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu.
Apelācijas instances tiesa, iztiesājot krimināllietu apelācijas kārtībā saistībā ar apsūdzētas apelācijas sūdzību un prokurores protestu, pirmās instances tiesas spriedumu atcēlusi daļā par apsūdzētās atzīšanu par nevainīgu un attaisnošanu pēc Krimināllikuma 269.panta pirmās daļas.
Lietā aktualizēts jautājums par tiesas tiesībām pārkvalificēt inkriminētās noziedzīgās darbības vai atzīt par pierādītiem no apsūdzības atšķirīgus noziedzīga nodarījuma faktiskos apstākļus. (Lieta SKK-187/2018).
4) Krimināllietu departaments 20.aprīlī rakstveida procesā skatīs krimināllietu, kur kasācijas protestu par Latgales apgabaltiesas spriedumu iesniedzis Latgales tiesas apgabala prokurors.
Ar pirmās instances tiesas spriedumu apsūdzētais atzīts par nevainīgu un attaisnots par Krimināllikuma 318.panta otrajā daļā (likuma redakcijā līdz 2013.gada 31.martam) paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, proti, par to, ka viņš būdams valsts amatpersona, mantkārīgā nolūkā izdarīja tīšas darbības, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, un ar šīm darbībām radīja smagas sekas.
Apelācijas instances tiesa iztiesājot krimināllietu apelācijas kārtībā saistībā ar Latgales tiesas apgabala prokuratūras prokurora apelācijas protestu pirmās instances tiesas spriedumu atcēlusi. Apsūdzētais atzīts par vainīgu un sodīts pēc Krimināllikuma 318.panta otrajā daļā (likuma redakcijā līdz 2013.gada 31.martam) paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, proti, par to, ka viņš būdams valsts amatpersona, mantkārīgā nolūkā izdarīja tīšas darbības, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, un ar šīm darbībām radīja smagas sekas. Sods apsūdzētajam noteikts naudas sods 3 minimālo mēnešalgu apmērā, tas ir, 1290 euro.
Lietā aktualizēts jautājums par apsūdzētajam celtās apsūdzības samazināšanu un kvalificējošās pazīmes, mantkārīgs nolūks, nekonstatēšanu apsūdzētā darbībās. (Lieta SKK-218/2017).